par Latu!

Kāpēc Latvijai nevajag eiro

Pārāk atšķirīgas ekonomikas vienā maisā

Zaudējumi no eiro valūtas ieviešanas Latvijā ir daudz lielāki. Valstis ar ļoti atšķirīgām ekonomikām ir iespiestas kopējā sistēmā ar vienu, Eiropas Centrālās Bankas vienotajai valūtai oficiāli noteiktu procentu likmi. Atšķirību rezultātā dažas valstis zaudē konkurētspēju.

Otra problēma ir faktā, ka starp eirozonas nācijām nepastāv reāla solidaritāte un šādu solidaritāti nav iespējams izveidot, uzspiežot to no augšas. Tā jāveido, sadarbojoties tautām un pilsoņiem.

Tā saucāmā “palīdzība”, kas tiek sniegta ekonomiski vājākajām valstīm, patiesībā nav palīdzība cilvēkiem. Parasti tie ir jauni aizdevumi, lai glābtu bankas un nodrošinātu aizdevumu procentu un parāda pamatsummas samaksu. Valstis, kam ir problēmas, spiestas maksāt par aizdevumiem augstākus procentus.
Piemēram, Spānija maksā ap septiņus procentus gadā, bet tai pat laikā Vācija un eirozonā neietilpstošās valstis Dānija un Šveice maksā ap vienu procentu. (Piemēram, 2012. gada jūlijā desmit gadu aizņēmuma izsolē piesaistot 4,15 miljardus eiro, Vācijas obligāciju ienesīgums sasniedza rekordzemu 1,31 procenta ienesīgumu).

Reāla palīdzība būtu tad, ja bagātākās valstis sniegtu aizdevumus ar zemām procentu likmēm vai vienkārši investētu projektos, kas radītu darba vietas grūtībās nonākušo  eirozonas valstu teritorijā. Tomēr jāatzīst, ka reāls problēmas atrisinājums būtu tikai atteikšanās no eiro, jo problēmas tika ieliktas jau šā projekta konstrukcijas pamatos.

Turklāt vienotā valūta slikti darbojas situācijā, kad eirozonas
dalībvalstu ekonomikas ir tik atšķirīgas. Dažām valstīm rodas problēmas, bet ieviešot vienoto valūtu eiro, tās ir zaudējušas instrumentus, kas ļautu pašām veikt ekonomikas atveseļošanu.

Labākais, ko Eiropas Savienības līderi var izdarīt tagad, ir atrast veidu kā atbrīvot valstis no eiro mierīgā un organizētā veidā. Piedāvājot, piemēram, Grieķijas tautai iespēju aiziet no eirozonas ar nosacījumiem, kas nenodara ļaunumu viņu ekonomikai. Ja grieķu drahma atkal tiktu ieviesta, Grieķija atgūtu demokrātisku kontroli pār valsts ekonomiku, tā vietā lai atstātu savas valsts tautsaimniecības likteni banķieru un Eiropas Savienības birokrātu rokās. Tas nebūs vienkāršs ceļš. Tomēr, valstij paliekot eirozonā, Grieķijas ceļš arī nebūs vienkāršāks. Ja jau paredzamais galarezultāts abos variantos ir vienāds, tad labāk veikt iziešanu no eirozonas ātrāk un kontrolējamā veidā.

Tas, ka mūsu valstīm ir savas nacionālās valūtas, nebūt nenozīmē, ka mēs nevaram sadarboties un palīdzēt viens otram. Dānija, Zviedrija un Norvēģija, kas ir ārpus eirozonas, visas trīs palīdz grūtībās nonākušajām ekonomikām caur Starptautisko Valūtas Fondu. Tomēr tieši sava nacionālā valūta dod katrai valstij labāko iespēju radīt tādu ekonomisko sistēmu, kam savā valstī ir sabiedrības atbalsts.

Islande nesen parādīja, ka ir iespējams sekmīgi atrisināt krīzes situāciju nelielā valstī, kurai ir sava nacionālā valūta. Viņi akceptēja, ka Islandes kronas vērtība ir samazinājusies un tālāk jābūvē no tāda līmeņa. Devalvējot valūtu, slogs tika sadalīts starp visiem islandiešiem, ieskaitot bagātniekus. Valsts atguva konkurētspēju. Tagad Islande attīstās, savukārt vairākas eirozonas valstis atrodas lamatās.

Mums Skandināvijā ir no nodokļiem finansÄ“tas labklājÄ«bas valsts tradÄ«cijas. Dānijā mÄ“s lietojam no diviem terminiem – flexibility un security (elastÄ«ba un droÅ¡Ä«ba) – veidotu terminu flexicurity. Mums ir sociālās droÅ¡Ä«bas tÄ«kls, kas nodroÅ¡ina ikvienu, ieskaitot personas, kuras nekad nav strādājuÅ¡as algotu darbu un maksājuÅ¡as nodokļus. TomÄ“r uzņēmÄ“jam atlaist darbinieku ir vienkāršāk nekā daudzās Dienvideiropas valstÄ«s.

Maksājot augstākos nodokļus Eiropā, mēs zinām, ka rezultātā sasniedzam valstī labu iedzīvotāju izglītības līmeni, lielāku drošību, mazāku noziedzību un radošākus cilvēkus, kuri lielākā mērā strādā darbus, kas tiem patīk, nekā darbus, ko viņi spiesti strādāt. Tas dod labumu uzņēmumiem, jo to personāls ir labāk motivēts. Tā rezultātā mēs iegūstam augstāku darba ražīgumu un konkurētspēju.

Eiro valūtas projekts ir pretstats Skandināvijas labklājības modelim. Ja eiro izdzīvos, tiks ieviesti Eiropas Savienības nodokļi un, kā zināms, Skandināvijas labklājības valsts modeli nebūt nav plānots ieviest visā ES.

Categories: eiro mīnusi

Comments are closed.

Iedzīvotāju ap

Šā gada 11. maijā LB vadītāja I. Rimšēvica publikācijā portālā ...

Normunds Grostiņ

Māris Antonevičs. Latvijas AvÄ«ze / 05-02-2014 / Intervija ar Normundu Grostiņu   Katrā ...

Saeimas balsojums no

2013. gada 7. novembrī Saeima balsoja par Latvijas pilsoņu iesniegtās ...

EUD konference pret

20. martā Rīgā EUD rīkoja konferenci par lata saglabāšanu.