fakti

Neiestājoties eirozonā, Dānija ir ietaupījusi 40 miljardus eiro

Raksts pārpublicēts no Diena.lv. 2012. gada 14. decembris

Es neesmu ekonomists, esmu vēsturnieks, un līdz ar to es vairāk paļaujos uz faktiem, nevis, teiksim, uz Latvijas Bankas prezidenta vāvuļošanu 900 sekundēs vai Vilka kunga stāstiem par to, cik feini mums būs tālāk aizņemties, par eiro ieviešanu Latvijā Saeimas debatēs sacīja Zaļo un zemnieku savienībaspārstāvis Kārlis Seržants.

“Es (…) paskatījos, ko tad Dānijas valstsvīri teica pirms tiem padsmit gadiem, kad Dānijā gatavojās referendumam. Finanšu ministrs teica: “Ja teiksim “nē”, tad mūsu labklājība samazināsies par 20 miljardiem kronu”. Arodbiedrību konfederācija: “”Nē” nozīmēs 35 000 darba vietu zaudēšanu”. Dānijas premjerministrs Pols Rasmusens sacīja: “Pēc “nē” palielināsies īres maksas”. Jorgans Kristjensens — DanskeBank galvenais ekonomists norādīja: “Nē nozīmēs 100 miljardu kritumu akciju tirgū”,”uzsvēra K.Seržants.

“Vēl dienu pirms referenduma premjerministrs Pols Norups Rasmusens teica: “”Nē” izmaksās dārgi. Tas nozīmē, ka Dānijai ar visu vajadzēs tikt galā, esot ārpusē, ārpus kopienas, ārpus ietekmes, ārpus drošības. Ja jūs joprojām šaubāties, tad nopietni padomājiet par saviem bērniem un mazbērniem. Tā ir mana pārliecība, ka viņi ir pelnījuši “jā”,” norādīja Saeimas deputāts.

“Un ko Dānija saka šodien? (…) Nikolajs Senels – ekonomists Eirope News publikācijā raksta: “Katram Dānijas iedzīvotājam būtu tagad jāatdod deviņus tūkstošu eiro, ja mēs 2000.gadā būtu balsojuši “jā” par pievienošanās eiro. Dānija šobrīd ir ietaupījusi 40 miljardus eiro. Un politiķi un komentētāji, kas gan mudināja un draudēja mums balsot “jā”, tagad ir parādā mums atvainošanos.” Kas mums traucē iet tādu pašu ceļu?” retoriski jautāja Saeimas deputāts.