par Latu!

Kāpēc Latvijai nevajag eiro

Atļaujam izsāpēt sāpi par latu! jeb euro propagandas plāns

Euro propagandas rīcības plāns no 2013. g. janvāra līdz maijam skatāms šeit>>

Tikai pagājušajā nedēļā valdība pieņēma lēmumu par eiro kampaņas finansēšanu sabiedriskajos mēdijos un oficiāli tika izziņots, ka intensīvā eiro reklamēšanas kampaņa sāksies 2013. gada maijā un turpināsies līdz tā ieviešanai 2014. gada janvārī. Tomēr nule ar atsauci uz interneta portālu eiro.lv  dienas gaismu  ieraudzījis vēl kāds Eiro ieviešanas komunikācijas rīcības  plāns, kuru plānots realizēt  jau šī gada janvārī-  maijā. Piecu mēnešu laikā paredzēti vismaz simts dažādi pasākumi gan politiskajā, gan sabiedriskajā telpā, tāpēc neuzņemos pat prognozēt, kā otrajā pusgadā izskatīsies tā saucamā intensīvā kampaņas daļa, taču skaidrs, ka visas iepriekšējo pozitīvisma kampaņu uzmācība salīdzinājumā ar šo būs kā nevainīgi bērna šļupsti.

Izstudējot šo dokumentu, jākonstatē, ka bez tiešām nopietniem pasākumiem te ir rodama gan nievājoša attieksme, gan bezjēdzīga valsts līdzekļu tērēšana. Kāds tad ir šī plāna tapšanas pamatojums? Lasām- „Ņemot vērā dominējošo negatīvo viedokli par pievienošanos eirozonai, kā arī plaši izskanējušos viedokļus par tautas referenduma nepieciešamību, ir jāveic korekcijas komunikācijas plānā. Piedāvātais Rīcības plāns ir daļa no krīzes komunikācijas laika periodā līdz eiro ieviešanas intensīvā plāna uzsākšanai”.

Plānā iezīmēti četri izpildītāji – politiskā elite (MK locekļi, deputāti), atbildīgās iestādes un institūcijas, trešās puses un viedokļu līderi; sociāli un ekonomiski aktīvi cilvēki – slavenības ar autoritāti nozīmīgās sabiedrības grupās (ekonomisti , mākslinieki, kultūras un izglītības darbinieki, skolotāji, pensionāri, studenti un biznesa pārstāvji), kā arī tieslietu institūcijas.

Tālāk mēs atrodam septiņus komunikācijas pamatprincipus un jau pirmais parāda kampaņas attieksmi. Minēšu tikai dažus, no kuriem pirmo uztveru, kā klaju ņirgāšanos par cilvēkiem.

-Jāļauj cilvēkiem izsāpēt savu sāpi par latu, izjust zaudējumu, izteikt savas bažas un satraukumu.

Uzreiz ir jautājums. Kurš būs tas, kurš man ļaus izsāpēt to sāpi un kurš nolems, ka sāpe ir izsāpēta. Vai tiks dota kādas komandas, kā armijā, teiksim „Sāpēt sākt” un „Sāpēt beigt”?

-Jāatrod eiro projekta „lokomotīve” un „vēstneši” – kampaņas galvenās sejas un „rupori”, kam uzticas un, kuros ieklausās.

Interesanti, ka par galveno lokomotīvi plānots uzrunāt valsts prezidentu Andri Bērziņu. Sava loģika tur ir, jo viņš jau naudu neprasīs, taču pazīstot prezidentu, nedomāju, ka viņš ļaus sevi kādam raustīt kā lelli. Savukārt jautājums, kas tad būs tās sejas un rupori, domājot par pašvaldību vēlēšanu tuvumu, man pat neradās.

-Jāizstrādā divas pieejas un argumentācija latviski runājošajai un krievvalodīgajai sabiedrības daļai.

Kārtējais tik daudz cilātās sabiedrības  integrācijas piemērs – latviešus baidīs ar rubļa zonu, jautājums, ar ko baidīs krievus.

Vēl dažas pērles no šī krīzes plāna.

-Informatīvs paziņojums elektroniski visām IzM padotības iestādēm, skolām  (par eiro materiāliem skolēniem, aicinājums runāt par eiro stundās).

Izrādās, ka tieši skolēni ir tie, kas pelna naudu un kuriem ir nepieciešama bieža tās konvertācija.

-Eiro tēmas krustvārdu mīklu žurnālā „Mezgls”. Protams, ka kāda tante no Bauskas atminot, piemēram, jautājumu – kas attēlots uz Grieķijas eiro monētas, uzreiz kļūs par tās fani.

-Sadarbībā ar LTRK biedriem uzņēmēju aģitbrigādes vizītes Latvijas pilsētās.

-Konkursi sadarbībā ar sociālo portālu draugiem. lv

– Sižeti raidÄ«jumā Bez Tabu (TV3)

-Saturs atvērumam žurnālā „Ilustrētā Junioriem”.

-Konkursi sadarbībā ar inbox.lv

-SadarbÄ«bas projekta uzsākÅ¡ana ar izdevniecÄ«bu „Santa” kas raksta sievieÅ¡u auditorijai un tikÅ¡anās ar lasÄ«tājām – tā teikt, speciāli jums, blondÄ«nes!

Katru nedēļu – labas gribas vēstneša viedokļa raksts nacionālajā mēdijā, interneta portālos un reģionālajā presē.

Pēdējais no interesantajiem pasākumiem – dalība ES dārza svētkos ar interaktīvām spēlēm un eiro tēla piedalīšanos. Eiro tērpā neapšaubāmi labs varētu būt, piemēram, Fredis.

Protams, plānā atrodami arÄ« tādi pasākumi, kā semināri – sākot ar grāmatvežiem un beidzot ar bibliotekāriem, preses konferences, info dienas un publiski pasākumi.

Diemžēl šajā plānā nebija minētas visu šo pasākumu izmaksas, bet pieļauju, ka tie lēšami simtos tūkstošos un tos, visticamāk, saņems kāda sabiedrisko attiecību firma. Tas, neraugoties uz to, ka visās atbildīgajās ministrijās un iestādēs, ieskaitot Latvijas Banku, strādā desmitiem cilvēku, kuru tiešais darbs ir sabiedrības informēšana un kuriem par to arī maksā algu.

Vārdu sakot, cienījamā tauta, ar jums neviens tā vienkārši  cilvēciski parunāt un skaidrot visus ar eiro ieviešanu saistītos plusus un mīnusus, netaisās. Pār jums visa gada garumā gāzīsies masīva pozitīvisma kampaņa un ik pa brīdim jums tikai pajautās – nu kā, vai tagad piekrītat eiro ieviešanai. Ak, nepiekrītat? Nu  tad saņemiet vēl! Atliks tikai cerēt, ka, iestājoties eiro zonā, šajos tik nestabilajos laikos Latvija neieskries kā circenis pelnos un kampaņas lokomotīves, sejas un rupori pēc tam ar tīru sirdsapziņu varēs skatīties acīs visiem pārējiem.

Kārlis Seržants,
Saeimas deputāts

Categories: fakti

Comments are closed.

Iedzīvotāju ap

Šā gada 11. maijā LB vadītāja I. Rimšēvica publikācijā portālā ...

Normunds Grostiņ

Māris Antonevičs. Latvijas AvÄ«ze / 05-02-2014 / Intervija ar Normundu Grostiņu   Katrā ...

Saeimas balsojums no

2013. gada 7. novembrī Saeima balsoja par Latvijas pilsoņu iesniegtās ...

EUD konference pret

20. martā Rīgā EUD rīkoja konferenci par lata saglabāšanu.