par Latu!

Kāpēc Latvijai nevajag eiro

Lēmums par ES nodokli – liels solis uz federālu valsti

Normunds Grostiņš, Latvijas Nākotnes Institūta valdes priekšsēdētājs

Ilgtermiņa izmaiņu process Eiropas SavienÄ«bas nodokļu politikā lÄ«dz Å¡im Latvijā ir ticis noklusÄ“ts. TāpÄ“c kā zibens no skaidrām debesÄ«m Latviju pārsteidza nākamais solis uz federālu Eiropu – 23. janvāra ES finanÅ¡u ministru lÄ“mums atbalstÄ«t finanÅ¡u transakciju nodokli, sākotnÄ“ji iekasÄ“jot no eirozonas dalÄ«bvalstÄ«m 35 miljardus eiro gadā.

TomÄ“r pārsteigums ir nevietā – jau 1994. gada aprÄ«lÄ« Eiropas Parlamentā ziņojumā tika izvirzÄ«ts priekÅ¡likums ieviest ES nodokli ( Langes report A3-0228/1994). Gadu gaitā Eiropas Parlaments sāka arvien vairāk izteikties par labu Eiropas SavienÄ«bas nodoklim.

Piecus gadus pēc Langes ziņojuma, prasība pēc ES nodokļa Eiropas Parlamentā tika atjaunota Haugas ziņojumā (A4-0105/1999). Strasbūrā notikušajās debatēs 1999. gada 5. martā Austrijas deputāts Herberts Bošs sacīja: “Haugas kundze ir pavēris ceļu tam, ko mums galīgajā analīzē vajadzēs ienākumu sadaļā – Eiropas ienākumiem Eiropas nodokļa formā.” Eiropas nodoklis bija Eiropas Parlamenta dienaskārtībā arī 1999. gada 16. novembrī (ziņojums A5-0052/1999). Vācijas deputāte Juta Hauga, uzsāka savu ziņojumu sekojoši: “Prezidenta kungs, dāmas un kungi, mēs tagad pievēršamies nopienām lietām, jo tas skar mūsu naudu vai, precīzi sakot, Eiropas Savienības ienākumus.”

2001. gadā Eiropas Parlaments atkal pievērsās ES nodokļa tēmai, izskatot ziņojumu A5-0238/2001. Šā gada pirmajā pusē ES prezidējošā valsts bija Beļģija, kas atbalstīja ES nodokļa projekta virzību. Tomēr dalībvalstu finansū ministri noraidīja šo priekšlikumu. Nīderlandes finanšu ministrs Gerrits Zalms klorīti paziņoja, ka Spānijas valdnieku vēlme uzlikt nodokļus Nīderlandei savulaik izraisījusi astoņdesmit gadus ilgu karu.

Tomēr Eiropas Savienības institūcijas jau ilgstoši turpina strādāt, lai panāktu sev tiesības pa taisno, tieši iekasēt nodokļus (direct tax) no ES dalībvalstu iedzīvotājiem. Nopietnu procesa virzību redzam, piemēram, 2007. gada martā EP izskatītajā Lamasūra ziņojumā (A6-0066/2007). ES nodokļa idejas virzība turpinājās, tai skaitā 2011. gadā, kad 29. jūnijā Eiropas Komisija piedāvāja ES „pašu resursu” reformu (dokuments COM (2011) 510).

Kā zināms, Eiropas Savienības izdevumiem ir stabila tendence pārsniegt ES budžetā savākto dalībvalstu iemaksu līmeni. Eiropas Savienības dalībvalstis bieži nevēlas katru gadu palielināt savas iemaksas Savienības budžetā.

Eirofederālisti, kam ir stabils vairākums Eiropas Parlamentā, soli pa solim jau gadiem ilgi gatavo tiešo Savienības nodokļu iekasēšanu. Lielākās Eiropas Parlamenta politiskās grupas – Kristīgie Demokrāti, Sociālisti/ Sociāldemokrāti un Liberāļi – visas lielā mērā piekrīt tiešo Eiropas Savienības nodokļu projektam. Tomēr viņi saprot, ka šāda ideja nenesīs vēlētāju balsis, tāpēc visās Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņās par to viltīgi klusē.

Eirofederālisti apzinās, ka 2014. – 2020. gadu Eiropas Savienības budžetam būs nepieciešami lielāki ienākumi. Citādi var nākties reformēt ES Lauksaimniecības politiku, samazinot subsīdijas vecajās dalībvalstīs. Un to Eiropas Parlamenta  lielākās politiskās grupas darīt nevēlas. Tādējādi jauno ES dalībvalstu zemniekiem, izmantojot situāciju, ir iespēja panākt ES tiešmaksājumu pieaugumu. Federālisti sākotnēji var mēģināt ieviest “populārākus” Savienības tiešos nodokļus, piemēram, Finanšu pārvedumu nodokļi (Financial Transfer Tax, “Tobin tax”). Var pilnīgi droši paredzēt, ka šo nodokli bankas liks samaksāt saviem klientiem.

Finanšu pārvedumu nodoklim var sekot daļas no dalībvalstīs iekasētā  PVN tieša paņemšana Eiropas savienības budžetā. Līdzīgi kā tas jau tagad tiek darīts ar 75 procentiem no muitas ienākumiem, kas iekasēti uz Latvijas – Krievijas robežas un citām Savienības ārējām robežām.

Kad 1957. gadā tika nodibnāts Eiropas Kopējais Tirgus, tā budžetam bija savi tiešie ienākumi no muitas nodokļiem. Paplašinoties brīvajai tirdzniecībai, ienākumi no muitas tā samazinājās, ka Eiropas Savienības budžets kļuva atkarīgs galvenokārt no ikgadējām dalībvalstu iemaksām. Eiropas Parlaments ilgu laiku soli pa solim virza ideju par tiešajiem nodokļiem kā ES finansējuma avotu. Lai mazinātu politiskos riskus, paredzētie jaunie nodokļi tiek dēvēti par “ES pašu resursiem”. Tiek apspriesti, piemēram, tādi varianti kā daļas dalībvalstu PVN tieša paņemšana Eiropas Savienības budžetā, Eiropas nodoklis par mobilajiem telefoniem, nodolis par citām elektroniskjamām komunikācijām. Tomēr, pat ja tiktu pieņemts populārākais priekšlikums (finanšu pārvedumu nodoklis), jāmaksā būtu dalībvalstu iedzīvotājiem. Piemēram, pensionāri saņemtu nedaudz mazāku pensiju, jo viņu pensiju fondam šā nodokļa dēļ būtu lielāki izdevumi.

Eiropas Komisija publiskoja priekšlikumu par ES nodokli 2011. gada 29. jūnijā. Eiropas Parlaments togad bija nepamierināts ar to, ka ES budžeta palielinājums bija “tikai” 2,9 procenti. Eiropas Parlaments vēlējās 2011. gada ES budžetu palielināt par 5,9 procentiem.

Tomēr tika īpaši uzsvērts, ka jāizvairās no termina “Eiropas nodoklis” lietošanas. Alēns Lamasūrs ( Allain Lamassoure), Francijas deputāts Eiropas parlamentā un EP budžeta komisijas priekšsēdētājs, 2010. gada 12. oktobrī paziņoja: “To nevajag saukt par Eiropas nodokli. Ja jūs saliekat kopā vārdus Eiropa un nodoklis vienā teikumā, šis sajaukums kļūst eksplozīvs.”

2010. gadā Eiropas Savienības budžets bija 141 miljards euro. Tas veidojās no diviem avotiem: pašu resursi un dalībvalstu iemaksas. 2011. gada Eiropas Komisijas priekšlikumā Eiropas nodoklis tiek maldinoši saukts par “pašu resursiem”. Federālistu vairākums Eiropas Parlamentā neuzskata pašreizējos pašu resursus par pietiekamiem un vēlas apiet ES dalībvalstis, tieši iekasējot nodokļus no to pilsoņiem.

PaÅ¡laik 24 procentus no Eiropas SavienÄ«bas budžeta veido paÅ¡u resursi ( divpadsmit procentus ienākumi no muitas un cukura; vienpadsmit procentus ienākumi no dalÄ«bvalstu PVN; vienu procentu ienākumi no ES darbinieku nodokļiem). Pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodoklis (PVN) tātad jau tagad daļēji ir netieÅ¡i iekasÄ“ts ES nodoklis. Ne velti Eiropas SavienÄ«ba kategoriski pieprasÄ«ja, lai, stājoties ES, Latvijā PVN tiktu uzlikts apkurei, medikamentiem un bÄ“rnu pārtikai (agrāk tam PVN Latvijā nebija). Einars RepÅ¡e un Vaira VÄ«Ä·e – Freiberga kopā ar tā laika ārlietu ministri Sandru Kalnieti parakstÄ«ja un atbalstÄ«ja Å¡os Latvijai ārkārtÄ«gi neizdevÄ«gos pievienoÅ¡anas noteikumus ES. Tas noveda pie smagām ekonomiskajām un demogrāfiskajām sekām.

Kopumā 76 procenti no Eiropas Savienības budžeta veidojas no ES dalībvalstu iemaksām. 2007. – 2013. gados Eiropas Savienības budžetā vairāk iemaksā nekā saņem pretī sekojošas dalībvalstis (donorvalstis): Nīderlande, Dānija, Zviedrija, Vācija, Austrija, Lielbritānija, Francija, Itālija, Somija. Šo valstu pretestība tālākai straujai Eiropas Savienības budžeta palielināšanai nodrošina, ka Savienības budžets pieaug ļoti pakāpeniski. Jaunu ES nodokļu ieviešana nodrošinās, ka nauda pa taisno nonāks Savienības institūciu rīcībā. Tās daudz mazākā mērā par dalībvalstīm ir demonstrējušas mērenību un taupību savas politikas īstenošanā.

Eiropas Savienība ir jāpārvalda tās dalībvalstīm, nevis ES jāvalda pār savām dalībvalstīm. Tiesībām noteikt saviem pilsoņiem nodokļus arī turpmāk jāpieder dalībvalstīm. Ja Eiropas Savienība iegūs tiesības uzlikt nodokļus, atpakaļceļa nebūs. Nodokļu likmes visticamāk pakāpeniski pieaugs katru gadu. Pieaugs arī Eiropas Savienības budžeta vajadzības un Savienības birokrātija noteiks, cik pilsoņiem jāmaksā. ES birokrātiju nodokļu maksātāji nekādi nevar ietekmēt. Atšķirībā no dalībvalstu politiķiem, ko vismaz var nepārvēlēt.

Patiesībā Eiropas Savienības budžeta lielums jau tagad ir pilnīgi pietiekams. Eiropas Sociālajam Fondam, Kohēzijas Fondam un Eiropas Reģionālās Attīstības Fondam jau tagad kvalitatīvu projektu trūkuma dēļ ir grūtības iztērēt šiem fondiem atvēlēto naudu.

Eiropas nodokļa ieviešana tikai palielinātu pilsoņu nodokļu slogu, nedodot pretī solītos labumus. Eiropas Savienība pašlaik atver vēstniecības visā pasaulē, kaut arī ES dalībvalstis neslēdz savas patstāvīgās vēstniecības. Tādējādi nodokļu maksātāji ir spiesti apmaksāt divas vēstniecības vienā un tajā pašā valstī. Patiesībā būtu efektīvāk jāizlieto esošais ES budžets, tā vietā lai ieviestu jaunu ES nodokli.

Vai idejai par ES nodokli ir demokrātisks atbalsts? Ja par Eiropas Savienības nodokļa ieviešanu visās 27 dalībvalstīs notiktu referendumi, visticamāk šis priekšlikums negūtu tautas atbalstu nevienā ES dalībvalstī. Tai pat laikā Eiropas Savienības nodokļa idejas virzība pa Briseles koridoriem turpinās. Un, kā zināms, Eiropas Savienības dalībvalstu valdošie politiķi, smalku vakariņu laikā lietojot ekskluzīvus vīnus, var pārdomāt un izlemt atbalstīt ES nodokļa ieviešanu, apmaiņā pret noteikta veida ES finansējumu. Tā ir noticis jau iepriekš. Piemēram, 2002. gada rudenī tā laika Francijas prezidents Žaks Širaks un Vācijas kanclers Gerhards Šrēders kopā pavakariņoja un iedzēra dārgu vīnu. Un viņi nolēma atlikt Eiropas Savienības lauksaimniecības politikas reformu vismaz līdz 2013. gadam. ES dalībvalstīm nācās akceptēt šo vienošanos. Tās bija visdārgākās vakariņas līdzšinējā Eiropas Savienības vēsturē. Visdārgākās, protams, priekš nodokļu maksātājiem.

ES nodokļu komisārs Aļģirds Šemeta, 2013. gada 23. janvārī lēmumu par transakciju nodokļa atbalstīšanu, nosaucis par «nodokļu vēstures pagrieziena punktu» un pieļāvis, ka nodoklis varētu stāties spēkā 2014. gadā. Galīgo nodokļa likumdošanas ietvaru vēl ir jāizstrādā Eiropas Komisijai.

***

Daži Eiropas Savienības vadošo politiķu citāti ES nodokļa sakarā:

“Esmu pret ES nodokļa ieviešanu.” Vācijas kanclere Angela Merkele preses konferencē Briselē 2010. gada 2. novembrī. Iespējams, ka 2011. gada augustā viņa pārdomāja.

“Pašlaik es mēģinu iedomāties kautko vēl nepopulārāku kā jaunu Eiropas nodokli.” Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons preses konferencē Londonā 2010. gada 25. novembrī.

“Mums vajag nevis vairāk nodokļu, bet gan mazāk… Eiropai jāiztiek ar esošajiem resursiem, kas jau ir ļoti bagātīgi.” Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons preses konferencē Londonā 2010. gada 25. novembrī.

“Tiesības uzlikt nodokļus novedīs pie lielākām izmaksām un pieaugoša nodokļu sloga. Tas nonāk pretrunā ar indivīda vēlmi strādāt un skaidrību, ka darbs atmaksājas.” Zviedrijas premjerministrs Frederiks Reinfelds preses konferencē Londonā 2010. gada 25. novembrī.

“Mums nepatīk īpaša ES nodokļa ideja. Tas tikai palielinās nodokļus un ir pretrunā ar Zviedrijas attīstības virzienu. Mēs cenšamies virzīties pretējā virzienā un ļoti apšaubām “pašu resursu” radīšanu Eiropas Savienībai.”  Zviedrijas premjerministrs Frederiks Reinfelds preses konferencē Londonā 2010. gada 25. novembrī.

“Šāgada budžeta debates atkal uzsver nepieciešamību vienoties par ES pašu resursu sistēmu. Ikgadējā stīvēšanās par ES budžetu, kas notiek Eiropas Savienības institūciju starpā, noved pie haotiskas lēmumu pieņemšanas. To varētu viegli novērst, izmantojot Finanšu pārvedumu nodokli, aviācijas degvielas nodokli vai oglekļa emisijas nodokli, lai finansētu ES budžetu. Par spīti šai iespējai, šodienas balsojums saglabā plaisu starp Lisabonas līguma radītajām jaunajām prasībām un ierobežotajām ES budžeta iespējām.” Rauls Romeva I Rueda, Eiropas parlamenta deputāts (Spānija), izsakoties par 2010. gada 20. oktobra balsojumu Eiropas Parlamentā.

“ALDE apsveic Eiropas Komisijas iniciatīvas par jauniem pašu resursiem. Ilgtermiņā pastāvošo pašu resursu pieaugumam un/vai jauniem pašu resursiem pilnībā jāaizstāj dalībvalstu iemaksas Eiropas Savienības budžetā.” ALDE grupa Eiropas Parlamentā (ALDE position paper on EU budget post 2013). Šis documents lieliski ilustrē tipisko manipulatīvo retoriku, kas tiek lietota, lai izvairītos no vārda “nodokļi” lietošanas. Dalībvalstu iemaksu aizstāšana ar ES pašu resursiem padarītu ES neatkarīgu, un dotu Savienībai iespējas palielināt nodokļus pēc saviem ieskatiem.

Categories: fakti

Comments are closed.

Iedzīvotāju ap

Šā gada 11. maijā LB vadītāja I. Rimšēvica publikācijā portālā ...

Normunds Grostiņ

Māris Antonevičs. Latvijas AvÄ«ze / 05-02-2014 / Intervija ar Normundu Grostiņu   Katrā ...

Saeimas balsojums no

2013. gada 7. novembrī Saeima balsoja par Latvijas pilsoņu iesniegtās ...

EUD konference pret

20. martā Rīgā EUD rīkoja konferenci par lata saglabāšanu.