par Latu!

Kāpēc Latvijai nevajag eiro

Normunds Grostiņš: Lai mūs netur par otrās šķiras eiropiešiem!

Māris Antonevičs. Latvijas Avīze / 05-02-2014 /

Intervija ar Normundu Grostiņu

 

Katrā Eiropas Savienības valstī ir arī tā dēvētie eiroskeptiķi – politiķi un partijas, kas asi kritizē un apšauba ES lēmumus un arī pašas savienības nepieciešamību. Arī Latvija nav izņēmums. Ar eiroskeptiķi, Latvijas Nākotnes institūta vadītāju Normundu Grostiņu sarunājas Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.

V. Krustiņš: – Tagad visas partijas izrāda savus Eiroparlamenta vēlēšanu sarakstus. Vai eiroskeptiķiem arī tāds būs?

– MÄ“s ņemam piemÄ“ru no Skandināvijas valstÄ«m. PiemÄ“ram, dāņi ievÄ“l Eiropas Parlamentā eiroskeptiÄ·us jau kopÅ¡ 1979. gada, viņiem ir milzÄ«ga pieredze. PÄ“c Dānijas eiroskeptiÄ·u priekÅ¡likuma 2005. gadā tika nodibināta Eiropas lÄ«meņu partiju alianse (kopā tādu ir trÄ«spa-dsmit) – “Eiropas SavienÄ«bas demokrāti” (angliskais saÄ«sinājums – EUD). Es tur esmu viceprezidents. EUD dalÄ«bnieki uzskata, ka jāpārtrauc tālāka varas centralizācija BriselÄ“ un lÄ“mumi jāpieņem tik tuvu cilvÄ“kiem, cik vien iespÄ“jams. Ja runā par Eiroparlamenta vÄ“lÄ“Å¡anām, tad arÄ« Latvijā mums bÅ«s kandidāti, turklāt, iespÄ“jams, vairākos sarakstos. PiemÄ“ram, Iveta Grigule un Kārlis Seržants arÄ« ir mÅ«su domubiedri un EUD biedri, bet viņi kandidÄ“s no Zaļo un zemnieku savienÄ«bas. ParalÄ“li mÄ“s varÄ“tu veidot atseviÅ¡Ä·u “EiroskeptiÄ·u” sarakstu, taču es paredzu, ka tad piedzÄ«vosim to paÅ¡u ko iepriekÅ¡Ä“jās vÄ“lÄ“Å¡anās, kad mÅ«s vienkārÅ¡i nelaiž pie vārda. TelevÄ«zijas pasaka – “jums nav reitinga, jÅ«s diskusiju raidÄ«jumos piedalÄ«ties nevarÄ“siet”. BÅ«s jātaisa tik spÄ“cÄ«ga kampaņa, lai neviens nevarÄ“tu teikt, ka mums nav “reitinga”.

– Vai jums ir tik daudz naudas, lai sarīkotu šādu kampaņu?

– Naudai ir liela ietekme, tomÄ“r politikā ir trÄ«s veida resursi: cilvÄ“ki, nauda un laiks. Ja ir cilvÄ“ki un laiks, tad naudas deficÄ«tu var kompensÄ“t. Es uzskatu, ka mums ir potenciāls, ja atceramies, ka pret iestāšanos ES nobalsoja vairāk nekā 300 tÅ«kstoÅ¡i Latvijas pilsoņu. FinansÄ“juma ziņā mÄ“s nevarÄ“sim sacensties ar “VienotÄ«bu” vai citiem eirooptimistiem, bet cÄ«nÄ«simies ar idejām. Ja mums izdotos iekļūt Eiroparlamentā, varÄ“tu izmantot Dānijas eiroskeptiÄ·u piemÄ“ru, kuri lielu daļu algas iegulda nevis personÄ«gajā labklājÄ«bā, bet sabiedrÄ«bas informÄ“Å¡anai. TādÄ“jādi viņiem izdevās panākt, ka Dānijā par eiro ievieÅ¡anu notika referendums, nevis tā kā Latvijā, kur Å¡is tas tika Ä«stenots bez tautas piekriÅ¡anas. Lai gan arÄ« dāņus baidÄ«ja ar izolāciju, ekonomisko sabrukumu un bezdarbu, viņi tomÄ“r nobalsoja pret un nenožēlo Å¡o lÄ“mumu. Tautai ir tiesÄ«bas gan piekrist, gan atteikties, bet galvenais, lai mÅ«s netur par otrās Å¡Ä·iras eiropieÅ¡iem, kuriem vispār nav jāprasa viedoklis.

M. Antonevičs: – JÅ«s pieminÄ“jāt 300 tÅ«kstoÅ¡us, kas balsoja pret ES. Ir pÄ“tÄ«jumi, kas liecina, ka Å¡is balsojums bija etnisks – lielākā daļa latvieÅ¡u nobalsoja “par”, lielākā daļa Latvijas krievu – “pret”. Vai tas patiesÄ«bā nav jautājums par Ä£eopolitisko orientāciju?

– Es domāju, tā ir manipulācija. Atšķirība ir tā, ka krievi no Krievijas nebaidās un var balsot par savām ekonomiskajām interesēm. Piemēram, krievam pasaka – ja tu balsosi par ES, tev uzliks pievienotās vērtības nodokli apkurei, medikamentiem, nāksies atteikties no lata. Viņš saprot, ka tas nav izdevīgi, un balso pret. Latvietim pasaka – tev būs lielāks PVN, taču tu būsi tālāk no Krievijas. Latvietis domā – nē, labāk maksāšu vairāk, ka tik tālāk no Krievijas. Bet sliktākais jau tas, ka pirms referenduma par iestāšanos ES no vēlētājiem šo informāciju slēpa.

V. Krustiņš: – Jūs iebilstat pret Eiropas Savienību, pret eiro. Bet jums teiks – tas vilciens ir aizgājis, ko jūs piedāvājat pašreizējā situācijā? Kādi būs jūsu pragmatiskie solījumi?

– Piemēram, mēs esam sagatavojuši priekšlikumus, kas Latvijas valstij būtu jāizdara, lai tās zaudējumi eirozonā būtu mazāki. Kā eirozonas dalībvalstij Latvijai būs jāpalīdz citām, bagātākām valstīm, kas nonāks finanšu krīzē – Grieķijai, Portugālei, Spānijai un citām. Latvija jau ir iemaksājusi Eiropas Stabilitātes mehānismā 315 miljonus eiro, un var nākties maksāt vēl. Mēs uzskatām, ka, tāpat kā Somijā un Vācijā, arī Latvijas nacionālajam parlamentam jāapstiprina visi lēmumi, ko pieņem Latvijas pārstāvis Eiropas stabilitātes mehānismā. Pašlaik Latvijā viņu pat notiesāt nevarētu, jo viņam ir imunitāte mūsu tiesas priekšā. Tā būtu jāatceļ – lai atbild, ja kaut ko ne tā būs izdarījis. Tā kā eirozonas problēmas turpinās, latu banknotes un monētas jāsaglabā, nevis jāiznīcina. Visbeidzot būtiskākais punkts – tautai jāatgūst tiesības ierosināt referendumus par Eiropas Savienību. Lai to izdarītu, ir jāmaina Satversmes 68. pants, kur 2003. gadā tika noteikts aizliegums tautai lemt par ES jautājumiem. Jūs redzēsiet, ka ar Latviju uzreiz sāk vairāk rēķināties, mūsu zemniekiem būs lielāki tiešmaksājumi, noteikumi par kūpinājumiem kļūs draudzīgāki un daudz kas cits būs patīkamāk. Un nākotnē tauta varēs izlemt, vai dalība eirozonā ir lietderīga vai ne.

M. Antonevičs: – VarÄ“tu rasties jautājums – ja jau jÅ«s esat pret Eiropas SavienÄ«bu, ko jums meklÄ“t Eiropas Parlamentā? Vai mÄ“rÄ·is ir graut “Ä“ku” no iekÅ¡ienes?

– Tauta vienreiz ir nobalsojusi par Latvijas līdzdalību ES. Kādiem līdzekļiem tas tika panākts, tas ir cits jautājums, bet tagad jādara viss, lai mums tur būtu pēc iespējas labāki noteikumi. Nevar noliegt, ka eiroskeptiķi par savas tautas interesēm ES cīnās daudz dedzīgāk, nekā to dara eirooptimisti.

V. Krustiņš: – Kā jÅ«s pierādÄ«siet, ka tās tiešām ir tautas intereses? VarbÅ«t jÅ«s patiesÄ«bā esat “Saskaņas centra” satelÄ«ti?

– Mani uzjautrināja arguments, kuru lietoja eiro atbalstÄ«tāji, – ja jÅ«s esat pret eiro, tas nozÄ«mÄ“, ka jÅ«s gribat krievu rubli. Vai tas nozÄ«mÄ“, ka arÄ« dāņi vai zviedri, kas negrib at teikties no kronas, patiesÄ«bā grib ieviest rubli? Sāksim ar to, ka “Saskaņa” patiesÄ«bā ir ļoti eirooptimistiska partija. Boriss Cilevičs, kurÅ¡, visticamāk, bÅ«s Å¡Ä«s partijas lÄ«deris Eiroparlamenta vÄ“lÄ“Å¡anās, savulaik bija ar abām rokām par ES. Tā ka nekādi domubiedri mÄ“s nevaram bÅ«t. PÄ“c ievÄ“lÄ“Å¡anas Eiroparlamentā “Saskaņa” gatavojas pievienoties Eiropas sociāldemokrātu grupai, kas, lai gan tÄ“lo kreisus, patiesÄ«bā pÄ“c balsojumiem ir diezgan labÄ“ja, atbalsta Eiropas federalizāciju. Šā iemesla dēļ “Saskaņa” pat ir atteikusies no kopÄ“ja saraksta ar Rubika Sociālistiko partiju. Rubiks Eiroparlamentā darbojas Eiropas Apvienotā kreiso grupā, tas ir cits politiskais spÄ“ks.

M. Antonevičs: – Vai tad Rubiks būtībā nav eiroskeptiķis?

– Eiroskeptiķi patiesībā ir liels politiskais strāvojums, un tos var iedalīt labējos, kreisos un centriskos. Pie labējiem pieder, piemēram, Marinas Lepēnas vadītā Nacionālā fronte Francijā, Brīvības partija Nīderlandē.

– Nacionālisti?

– Tā varētu teikt, lai gan uzsvars vairāk likts uz antiislāmismu. Katrā ziņā starp mūsu Nacionālo apvienību un Francijas Nacionālo fronti atšķirība ir milzīga. Francijas nacionālisti neatbalsta Eiropas Savienību un eiro, bet mūsu nacionālisti varbūt eiroskeptiski ir tikai vārdos, bet darbos parāda sevi kā eirooptimisti un balso par eiro ieviešanu. Tad vēl ir kreisie, komunistiskas ievirzes eiroskeptiķi, kuriem pieder Rubiks. Skandināvijas eiroskeptiķi, ar kuriem mēs sadarbojamies, tradicionāli ir vairāk centriski.

– Kādas ir šo trīs virzienu savstarpējās attiecības?

– Var paskatÄ«ties Latvijas piemÄ“ru. Daļa labÄ“jo eiroskeptiÄ·u pulcÄ“jas ap Nacionālo apvienÄ«bu. PiemÄ“ram, Jānis Sils, ar kuru kopā mÄ“s savulaik pirms referenduma aÄ£itÄ“jām pret Latvijas lÄ«dzdalÄ«bu ES – viņš vairāk runāja ar latvieÅ¡u elektorātu, es – arÄ« ar krievu. Starp citu, arÄ« partijas lÄ«dzpriekÅ¡sÄ“dÄ“tājs Raivis Dzintars savulaik izteicās, ka referendumā balsoja pret ES. Kreisie eiroskeptiÄ·i pārsvarā ir Rubika partijā. Gan “SC”, gan Ždanoka atbalstÄ«ja Latvijas iestāšanos ES. Es gribu atgādināt, ko pagājušā gada 1. maijā Eiropas dienas pasākumos teica Nils UÅ¡akovs. Uzruna kļuva slavena, jo viņš pārteicās, ka “labākais, kas ar Latviju noticis, ir tas, ka mÄ“s esam kopā ar vienoto Krieviju”, bet tÅ«lÄ«t pat izlaboja – “kopā ar vienoto Eiropu”. Par pārteikÅ¡anos var pasmieties, taču, manuprāt, arÄ« tas, ko viņš patiešām gribÄ“ja teikt, ir Å¡ausmÄ«gi un kaitÄ«gi. Å ajā brÄ«dÄ« UÅ¡akovam bija laba iespÄ“ja runāt par noteikumiem, jo klāt bija ārvalstu diplomāti, kuri vÄ“lāk rakstÄ«ja ziņojumos, ka viss ir ļoti labi, visi apmierināti. UÅ¡akova partija rÄ«koja protestus pret pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodokļa uzlikÅ¡anu apkurei, lai gan tas ir noticis tieÅ¡i tāpÄ“c, ka mÄ“s esam kopā ar “vienoto Eiropu”.

V. Krustiņš: – Å obrÄ«d kā lÄ«deri Eiroparlamenta kampaņā, Å¡Ä·iet, izvirzās “VienotÄ«ba”, kas nosaukusi 19 kandidātus ar Valdi Dombrovski priekÅ¡galā. Kā jÅ«s to vÄ“rtÄ“jat?

– “VienotÄ«ba” Dombrovski pozicionÄ“ kā kandidātu Eiropas Komisijas vadÄ«tāja vai Eiropas Padomes prezidenta amatam. PatiesÄ«bā viņu kā iespÄ“jamo kandidātu pagaidām nosaukusi tikai viena no 13 Eiropas lÄ«meņu partiju aliansÄ“m. Tikpat labi arÄ« manis pārstāvÄ“tā partiju alianse “Eiropas SavienÄ«bas demokrāti” varÄ“tu nosaukt Dombrovski kā savu kandidātu, lai gan, protams, mÄ“s to nekad nedarÄ«sim, jo no viņa politikas ir cietuÅ¡i ļoti daudzi cilvÄ“ki un demisija vÄ“l ir diezgan maigs “sods” par to. Katrā ziņā Å¡obrÄ«d Dombrovska izredzes ieņemt kādu augstu ES amatu nav lielas. Taču es domāju, ka 99% ir varbÅ«tÄ«ba, ka viņš kļūs par nākamo eirokomisāru no Latvijas. Tas nozÄ«mÄ“s, ka par Latvijas iestāšanos eirozonā viņš bÅ«s dabÅ«jis sev labu amatu, bet mums paliks sekas.

– Un kāds ir jūsu kritiskais viedoklis – kāds mums ir labums no eirokomisāriem?

– AtkarÄ«bā no tā, kā viņi strādā…

– Parasti jau tiek stāstīts, ka viņam jāpārstāv visas Eiropas Savienības intereses un jāaizmirst, ka viņš ir latvietis.

– Tā ir personiskā izvÄ“le. Manuprāt, Ginters Ferhoigens, kurÅ¡ savulaik atbildÄ“ja par ES paplaÅ¡ināšanos, bet vÄ“lāk bija atbildÄ«gs par uzņēmÄ“jdarbÄ«bu un rÅ«pniecÄ«bu, ļoti efektÄ«vi Ä«stenoja Vācijas intereses. Starp citu, arÄ« tā “āža kāja”, kas redzama aiz nu jau Latvijā slavenā kÅ«pinājumu aizlieguma, nāk tieÅ¡i no Vācijas. Tas tiek darÄ«ts, lai veicinātu Vācijas pārtikas pārstrādes tehnoloÄ£iju un pārtikas Ä·imikāliju ražotāju produkcijas noietu. Tas ir lobisms, par ko lielie uzņēmumi maksā lielu naudu. KāpÄ“c tad, kad kļuva zināms par Å¡iem benzpirÄ“nu ierobežojoÅ¡ajiem noteikumiem, Å¡protu ražotāji to tÅ«lÄ«t uzzināja un panāca, ka uz viņiem tas neattiecas, bet kÅ«pinājumu ražotāji “pamodās” tikai tagad? Latvija par saviem kÅ«pinājumiem iesniedza tikai astoņas analÄ«zes, kamÄ“r Vācija – vairāk nekā seÅ¡us tÅ«kstoÅ¡us. Te mÄ“s redzam atÅ¡Ä·irÄ«bu, kā katra valsts aizstāv savas intereses. Labi, Vācija ir lielāka, bet ne jau tÅ«kstoÅ¡iem reižu! Labi, mÅ«su eirokomisārs Andris Piebalgs braukā pa Ä€friku un par kÅ«pināšanu neinteresÄ“jas, bet ko dara Latvijas deputāti Eiroparlamentā? KāpÄ“c viņi nepaziņoja gaļas ražotājiem, ka kaut kas tāds tiek gatavots un ka nepiecieÅ¡ams rÄ«koties? Pirmkārt, Sandra Kalniete, kas visur stāsta, ka aizstāv Latvijas lauksaimniekus. Tā vietā viņa rakstÄ«ja pavārgrāmatu. Ja jau pavārgrāmata ir tik svarÄ«ga, tad labāk braukt uz Latviju un darÄ«t to mājsaimnieces statusā. Fakts ir tāds, ka informācija netika nodroÅ¡ināta. Es nedomāju, ka tā bija ļaunprātÄ«ba no Latvijas deputātu puses, viņi vienkārÅ¡i par to nezināja un arÄ« nemÄ“Ä£ināja uzzināt. VÄ“l viens piemÄ“rs – 2011. gada 23. jÅ«nijs. Notiek Eiropas Parlamenta sÄ“de, darba kārtÄ«bā 120 balsojumi. Kā jÅ«s domājat, cik deputātu no Latvijas piedalās? Viens pats Rubiks, pārÄ“jie svin LÄ«go svÄ“tkus. Manuprāt, Latvijas interesÄ“s bÅ«tu ievÄ“lÄ“t aktÄ«vākus Eiropas Parlamenta deputātus.

– Vai EP deputātam būtu jābūt kādas jomas speciālistam vai pietiek, ka viņš ir vispārēji politiski sagatavots?

– Pirmkārt, jāprot organizÄ“t darbu. Nav tāda deputāta, kurÅ¡ varÄ“tu bÅ«t speciālists par visiem tiem tÅ«kstoÅ¡iem jautājumu, kas EP tiek apspriesti. Otrkārt, ļoti vÄ“lams prast vairākas sveÅ¡valodas. Es pats protu angļu, vācu, krievu, mācos franču valodu. Ja ir personisks kontakts ar Vācijas un Francijas deputātiem, ir lielākas iespÄ“jas vienoties un kaut ko panākt. Turklāt EP notiek arÄ« tādas sanāksmes, kur tulkus vienkārÅ¡i izdzen ārā, un, ja tu nezini sveÅ¡valodu, tu tiec izslÄ“gts no “spÄ“les”. TreÅ¡kārt, jābÅ«t pieredzei un zināšanām Eiropas SavienÄ«bas jautājumos. Es par to interesÄ“jos desmit gadus un jÅ«tu, ka Å¡Ä«m zināšanām ir liela nozÄ«me, lai par kaut ko varÄ“tu spriest.

M. Antonevičs: – Kā jūs no šā viedokļa vērtējat savu pārstāvi Ivetu Griguli?

– Viņa spēj sazināties svešvalodās un ir saskārusies ar šiem jautājumiem Saeimā. Es, protams, gribētu, lai viņai un Kārlim Seržantam šīs zināšanas būtu vēl plašākas, bet nevar teikt, ka viņi būtu iesācēji.

V. Krustiņš: – Kādas vēl personas no savu domubiedru vidus jūs varat nosaukt?

– Piemēram, iepriekš no eiroskeptiķu saraksta uz Eiroparlamentu ir kandidējis Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs, mākslinieks Juris Dimiters, publicists Jānis Kučinskis. Pēdējās Rīgas domes vēlēšanās no mūsu saraksta kandidēja trīs ekonomikas zinātņu doktori, no kuriem pazīstamākā – bijusī ministre Sarmīte Jēgere. Plašāk skatoties, arī Inguna Sudraba pirms eiro ieviešanas teica, ka tas nav pareizs solis. Ja viņa izveidos politisku kustību un iekļūs nākamajā Saeimā, un es ceru, ka tā notiks, eirokritiskais viedoklis parlamentā būs pārstāvēts plašāk.

– 2015. gadā būs Latvijas prezidentūra. Ko mēs no tās varam iegūt? Vai tā nebūs tikai naudas izšķiešana, kā bažījās Valsts prezidents Andris Bērziņš?

– Tā ir laba iespÄ“ja, lai Ä«stenotu savas intereses. BÅ«tu slikti, ja mÄ“s iztÄ“rÄ“tu 100 miljonus un nedabÅ«tu atpakaļ vismaz 500 miljonus. Bet prezidentÅ«ras prioritātes lielā mÄ“rā noteiks nākamā Saeima. BÅ«tu ļoti slikti, ja teikÅ¡ana paliks “VienotÄ«bas” cilvÄ“kiem. Tad mÄ“s dabÅ«sim dekoratÄ«vu pasākumu, kurā iztÄ“rÄ“s daudz naudas, daži cilvÄ“ki tiks pie labiem amatiem BriselÄ“, bet valstij labuma bÅ«s maz.

Categories: fakti

Comments are closed.

Iedzīvotāju ap

Šā gada 11. maijā LB vadītāja I. Rimšēvica publikācijā portālā ...

Normunds Grostiņ

Māris Antonevičs. Latvijas AvÄ«ze / 05-02-2014 / Intervija ar Normundu Grostiņu   Katrā ...

Saeimas balsojums no

2013. gada 7. novembrī Saeima balsoja par Latvijas pilsoņu iesniegtās ...

EUD konference pret

20. martā Rīgā EUD rīkoja konferenci par lata saglabāšanu.