par Latu!

Kāpēc Latvijai nevajag eiro

Atkal solÄ«jumi – vÄ“sture atkārtojas?

Eiro simbola € pamatā ir simboliska saikne – grieÄ·u alfabÄ“ta burts epsilons. Eiropropagandas apgalvojums, ka divas eiro simbolu Å¡Ä·Ä“rsojošās paralÄ“lās lÄ«nijas apzÄ«mÄ“ stabilitāti, jau izskatās kā anekdote.

Jāatzīmē, ka eirooptimistu aģitācijas un eiropropagandas metodes pirms 2003. gada referenduma par dalību ES un tagad, kad notiek aģitācija par iestāšanos eirozonā, ir pārsteidzoši līdzīgas.

Zināmā mērā pārsteidzoši tas ir tāpēc, ka 2003. gada „par” argumentu melīgums ir vispārzināms. Eiroskeptiķu 2003. gadā izteiktie brīdinājumi jau pilnībā ir kļuvuši par mūsu ikdienas dzīves realitāti. Savukārt eirokomisāra Ferhoigena 2003. gada septembra solījumu, ka cenas pēc iestāšanās nepieaugs, nav iespējams nosaukt citādi kā par meliem. Pēc iestāšanās ES cenas Latvijā pieauga vairāk nekā par 100 procentiem. Turklāt ES uzspieda Latvijai PVN pie medikamentiem un apkures. To ziemas mēnešos labi sajūt pilsētu iedzīvotāji.

Līdzīgi ir ar Sandras Kalnietes (tā laika ārlietu ministre), Eināra Repšes (tā laika premjers) izteiktajiem solījumiem. Bet solīšana turpinās. Turklāt, piemēram, Sandra Kalniete, kura ir tieši atbildīga par ārkārtīgi neizdevīgajiem Latvijas dalības noteikumiem ES, pat nekautrējas piedalīties aģitācijas kampaņā par eiro ieviešanu. Iespējams, eirooptimisti uzskata Latvijas vēlētājus par muļķiem, kuri neatceras ne krāpšanu, ne krāpniekus un tukšos solītājus.
Pirms referenduma par iestāšanos ES no Latvijas valdības puses tika noklusēts, ka iestāšanās paketē atrodas arī bezierunu piekrišana ieviest eiro. Eiro valūta nebija pieminēta 2003. gada referenduma balsošanas biļetenā. Toties tagad oficiālās lapas eiro.lv propagandisti deklarē: „Latvijas tauta, 2003. gada 20. sep­tembra referendumā nobalsojot par Latvijas pievienošanos ES, vienlaikus izteica atbalstu arī eiro ieviešanai Latvijā”. Tā valdošā koalīcija mēģina izvairīties no godīgas diskusijas ar sabiedrību un ar negodīgām manipulācijām uzspiest Latvijas tautai eiro.

Ir svarīgi, lai Latvijas sabiedrībai būtu tiesības lemt savu likteni un pēc plašas, demokrātiskas diskusijas referendumā balsot par lata lietošanas termiņu. Kaut arī vairas un kalnietes paslepus ir parakstījušas līgumu ar saistībām ieviest eiro, nekas neierobežo Latvijas tautu referendumā pagarināt lata lietošanas termiņu. Jāatzīmē, ka arī Zviedrijas saistības ieviest eiro bija ļoti līdzīgas Latvijas situācijai, tomēr Briselei nācās respektēt Zviedrijas 2003. gada septembra referendumā pieņemto tautas lēmumu atteikties no eiro ieviešanas.

Svarīgi, lai Latvijas vēlētāji netiktu padarīti par otrās šķiras eiropiešiem, kam, atšķirībā no dāņiem un zviedriem, nav tiesību pašiem izlemt savu likteni. Tas ir arī ekonomiski svarīgi, jo eirofondi lielākā mērā tiek piešķirti tiem, kas māk aizstāvēt savas intereses. Piemēram, Polijas zemnieki atrodas daudz labvēlīgākā situācijā par saviem Latvijas kolēģiem.
Līdzīgi 2003. gada referendumam eirooptimisti izplata Latvijas publiskajā telpā dažādus apšaubāmus solījumus un argumentus par labu eiro ieviešanai. Veiksim šo solījumu analīzi.

Pirmais. Eiro ievieÅ¡ana desmit gadu laikā valstij ļauÅ¡ot ietaupÄ«t 900 miljonus eiro, apgalvo Latvijas Bankas vadÄ«ba. Centrālās bankas prezidents ir paziņojis, ka pÄ“c eiro ievieÅ¡anas kāps Latvijas kredÄ«treitingi. RimÅ¡Ä“viča ieskatā, to var pateikt pilnÄ«gi droÅ¡i, jo Igaunijas gadÄ«jumā kredÄ«treitingu lÄ«dz ar eiro ievieÅ¡anu – nedaudz pirms un uzreiz pÄ“c tam – paaugstināja par trim pakāpÄ“m gan reitingu aÄ£entÅ«ra “Standard & Poor’s”, gan arÄ« “Fitch”. Augstāks kredÄ«treitings nozÄ«mÄ“tu vairāk naudas valsts budžetā, jo lÄ“tāki bÅ«s valsts parāda pārfinansÄ“Å¡anas procenti.

Uzreiz jāsaprot, ka optimistiskais stāsts par eiro ieviešanas labumiem attiecas tikai uz to gadījumu, ja eirozonā nebūs nopietnu problēmu. Bet, kā mēs visi lieliski zinām, šīs nopietnās problēmas tur jau ir un to ir daudz. Līdz ar to solītie ietaupījumi ir apšaubāmi, bet izdevumi garantēti. Tai skaitā grūtībās nonākušo eirozonas valstu glābšanai. Cik simtus miljonus Latvijai nāktos ieguldīt Grieķijas, Spānijas un nākamjās palīdzības programmās un par cik tas palielinās Latvijas ārējo parādu un procentu maksājumus, mēs no Latvijas bankas neuzzināsim. Tomēr aprēķini liecina, ka tikai Spānijas finanšu sektora glābšanas pirmajā posmā Latvijas iemaksa būtu ap 300 miljoni eiro. Ko mums, protams, nāktos aizņemties.

Turklāt, kā to pārliecinoši pierāda eirozonā neietilpstošās valstis, piemēram, Dānija un Šveice, procentu likmes atkarīgas nevis no dalības eirozonā, bet no valsts ekonomikas stāvokļa.

Rimšēvičs uzskata, ka pēc eiro ieviešanas uzlabosies arī investīciju iespējas. Arī šis arguments, ņemot vērā eirozonas stāvokli, ir kļūdains. Investori šādos apstākļos izvēlas valstis ar pietiekami stabilu valūtu, kas nav lielās problēmās nonākušais eiro. Latvija pat varētu izmantot eirozonas problēmas investīciju piesaistei, atbrīvojot latu no gremdējošās saites ar eiro.

Jāatzīmē, ka šo iespēju ir pamanījis arī Aivars Lembergs, kurš 2012. gada 1. augustā paziņoja:
„Šādos apstākļos neredzu nekādu izdevīgumu Latvijai pievienoties eirozonai. Pārkāpt no sava mazā kuģīša uz grimstošo „Titāniku” un tikai tāpēc, ka tie uz „Titānika” sauc: pievienojieties mums grimšanas procesā un jūs gūsiet kolosālu baudu! Tad jau vienkāršāk ir uzreiz noslīcināties. Manā skatījumā, Latvijai jau šobrīd jāatsakās no lata piesaistes eiro. Jāpāriet uz valūtu grozu, un, jo ātrāk mēs to izdarīsim, jo labāk”.

Latvijas Banka apgalvo, ka eiro ievieÅ¡ana nozÄ«mÄ“s arÄ« lielāku Latvijas iekÅ¡zemes kopproduktu – laikā no 2014. gada lÄ«dz 2020.gadam tas ļauÅ¡ot papildus gÅ«t aptuveni astoņus miljardus eiro (5,62 miljardus latu) augstāku kopproduktu, kas bÅ«s papildu ieguvums budžetā un ko iedzÄ«votāji izjutÄ«s kā lielāku skaitu darbavietu. Latvijas Bankas ekonomisti sarÄ“Ä·inājuÅ¡i, ka lÄ«dz 2020.gadam tās bÅ«tu 33 000 jaunas darba vietas.

Līdzīgi kā tagad neviens neatbild par tiem politisko pasaku un neizpildīto eirosolījumu cipariem, kas tika nosaukti pirms 2003. gada referenduma, 2020. gadā pilnīgi neviens ne juridiski, ne morāli neatbildēs par kārtējo murgaino eiropasaku, un solījumu neizpildi.

Latvijas Bankas prezidents arī apgalvo, ka eiro ieviešana nodrošinās arī lētākus un pieejamākus kredītus Latvijas mājsaimniecībām. Protams, noklusējot, ka eiro neieviešana, pareizi rīkojoties, nodrošinātu vēl lētākus un vēl pieejamākus.

Reizē ar pāreju uz eiro, kā apgalvo Latvijas Banka, pazudīs lata devalvācijas bažas, kas pašlaik iecenotas darījumos un apdrošināšanas izmaksās. Tomēr viņš noklusē, ka, ieviešot eiro, darījumu izmaksās tiks iecenoti ļoti nopietnie eirozonas sabrukuma riski.

Kliedēt devalvācijas bažas un nodrošināt lata stabilitāti ir vistiešākais Latvijas Bankas uzdevums. Par to viņiem maksā ļoti lielas algas. Tāpēc doma ir vienkārša: nav lata – nav arī lata doto iespēju, bet nav arī ar latu saistīto uzdevumu, atbildības un problēmu. Savukārt parādīsies visas ar eiro kursu, eirozonas stabilitāti un Eiropas Centrālās Bankas noteiktajām procentu likmēm saistītās ekonomiskās problēmas. Bet tajās jau vairs nevarēs vainot tikai Latvijas Banku. Bankas un tās prezidenta darba un atbildības apjoma samazinājums, protams, visticamāk nekādi neietekmēs algu. Un, ja ietekmēs, tad, protams, ne jau samazināšanās virzienā.

Latvijas Bankas prezidents arī uzskata, ka līdz ar eiro ieviešanu valsts iegūs lielāku stabilitāti banku sistēmā, jo finanšu tirgiem „sasaluma reizēs”(!) būs pieejams tiešs Eiropas Centrālās bankas atbalsts.

Kādu stabilitāti eiro ir devis Grieķijas un Spānijas banku sistēmām, mēs jau redzam ikdienas ziņu aģentūru informācijā. Vēl vairākas citas eirozonas valstis strauji tuvojas kritiskajai robežai. Latviju pievienošanās eiro un tālāka eirointegrācija novedīs tieši turpat, kur tā noveda, piemēram, Grieķiju – novedīs bankrotā. Kāpēc? Lūk, to mēs no Latvijas Bankas prezidenta diemžēl neuzzinām. Savukārt fakti liecina, ka bankrotē valstis ar negatīvu maksājumu bilanci, ko parasti izraisa ārējās tirdzniecības deficīts.

Nākamais arguments. Līdz ar eiro ieviešanu gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji, kā apgalvo Latvijas Banka, jutīs ietaupījumu no konvertācijas izmaksām, un katru gadu varēs ietaupīt piecdesmit miljonus latu. Laikā līdz 2020.gadam gan privātajam sektoram, gan valsts sektoram uz konvertāciju rēķina būšot iespējams ietaupīt aptuveni 350 miljonus latu. Iepriekšējos piecos gados valūtas konvertācijām Latvijas valsts kopā ar iedzīvotājiem iztērējusi 420 miljonus latu, kas ir pārāk liela naudas summa, vērtēja Rimšēvičs. Viņš atzina, ka banku sektoram šie ieņēmumi ies secen (statistikā tas, starp citu, parādīsies kā kopprodukta samazinājums par vairākiem desmitiem miljoniem latu, nevis solītais pieaugums), taču banku sektors … iegūšot no tautsaimniecības attīstības.

Jāatzīmē, ka valsts sektora miljonos latu skaitāmie izdevumi par konvertāciju, kuru precīzu apmēru Rimšēvica kungs diemžēl nenosauc, ir korupcijas vai nolaidības sekas. Nekas netraucēja savlaicīgi ar likumu noteikt, ka valsts sektors visu konvertāciju veic tikai valstij piederošās bankās. Tā vietā miljoni latu ik gadu tiek uzdāvināti pārsvarā ārzemniekiem piederošām komercbankām. Interesanti, vai Latvijas apstākļos privātbankām tik izdevīgi lēmumi tika pieņemti tikai aiz muļķības, vai tomēr par samaksu?

Categories: eiro mīnusi

Comments are closed.

Iedzīvotāju ap

Šā gada 11. maijā LB vadītāja I. Rimšēvica publikācijā portālā ...

Normunds Grostiņ

Māris Antonevičs. Latvijas AvÄ«ze / 05-02-2014 / Intervija ar Normundu Grostiņu   Katrā ...

Saeimas balsojums no

2013. gada 7. novembrī Saeima balsoja par Latvijas pilsoņu iesniegtās ...

EUD konference pret

20. martā Rīgā EUD rīkoja konferenci par lata saglabāšanu.