par Latu!

Kāpēc Latvijai nevajag eiro

Latvija aizņemsies miljonus, lai uzdāvinātu Grieķijai

Vēl viens arguments, kas liek nopietni izvērtēt eiro ieviešanas lietderīgumu, ir tas, ka līdz ar pāreju uz vienoto valūtu Latvijai būs jāuzņemas arī milzīgas jaunas finansiālās saistības.

Pievienošanās eirozonai no vienas puses nozīmēs lielāku drošību un ērtības ārzemju investoriem, no otras puses tie būs arī nozīmīgi, miljardos latu skaitāmi tēriņi. Šobrīd tiek runāts par aptuveni 8,7 miljoniem latu, lai sagatavotu tikai valsts informācijas sistēmas vien eiro ieviešanai, nodrošinātu finanšu pakalpojumu pieejamību un veiktu komunikācijas kampaņu. Savukārt pēc eiro ieviešanas Latvijai būs jāiesaistās finanšu grūtībās nonākušo eirozonas valstu glābšanā. Pagaidām publiskota tikai informācija, ka, pievienojoties Eiropas Stabilitātes mehānismam, mūsu valstij piecus gadus būs jāveic iemaksas par kopējo summu apmēram 144,2 miljoni latu jeb 28,8 miljoni latu gadā.
Tomēr Igaunijas iemaksas Eiropas Savienības finanšu stabilizācijas mehānismā (European Financial Stability Facility) ir aprēķinātas DIVU MILJARDU (!) eiro apmērā. Tātad patiesībā arī Latvijas iemaksas būs skaitāmas vairākos miljardos eiro. Plus maksājumi ārkārtas situācijās. Pagaidām šīs milzīgās summas mēģina noklusēt. Piemēram, ja Latvija jau būtu eirozonas dalībvalsts, mēs jau šogad iemaksātu arī ap 300 miljonus eiro tikai Spānijas banku sistēmas stabilizācijai vien.

Izvērtējot Latvijas Bankas argumentus kontekstā ar reālo stāvokli eirozonā, likumsakarīgi atkal rodas jau tās vadītāja E. Repšes laikā aktualizējies jautājums, vai šīs bankas vadība ir pie pilna prāta. Tomēr 2012. gada 25. maijā Rimšēvičs nāca klajā ar paziņojumiem, kas iezīmēja Latvijas Bankas pozīcijas maiņu.

Lūk, šis paziņojums: „Rūpīgi jāseko notikumiem eirozonā”

Latvijas Bankas viedoklis par eiro ieviešanu no vienkāršota uzskata, ka obligāti jāiestājas eirozonā, ir nedaudz mainījies līdz viedoklim, ka rūpīgi ir jāseko notikumiem eirozonā, preses konferencē atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš uzsvēra, ka pagaidām nav informācijas vai apstākļu, kas liecinātu, ka Latvijai nevajadzētu iestāties eirozonā (!!!). Tomēr ir jāsaprot, kādas būs situācijas eirozonā pasliktināšanās sekas uz Latvijas tautsaimniecību. Plusu iestājai eirozonā esot vairāk nekā mīnusu. Eirozona kopumā ir vesela (!!!), tikai dažas valstis netiek galā ar savām problēmām un atstaro to visu uz veselo daļu, sacīja centrālās bankas vadītājs.

RimÅ¡Ä“vičs atzina, ka nav pietiekami skaidrots, kādi bÅ«s plusi un mÄ«nusi, kāpÄ“c Latvijai vajadzÄ“tu vai nevajadzÄ“tu iestāties Eiropas monetārajā savienÄ«bā. Latvija nekad nav bijusi tik tuvu Å¡im mÄ“rÄ·im – eiro ievieÅ¡anai, rezumÄ“ja Latvijas Bankas prezidents.

Jāatzīmē, ka šī visai kosmētiskā Latvijas Bankas viedokļa maiņa nekādi nav ietekmējusi praktisko rīcību – Latvijas valsts turpina bezatbildīgi tērēt milzīgus resursus, lai iestātos brūkošajā eirozonā. Te ekonomista atbildības joma jau beidzas un sākas darbs vai nu cilvēkiem baltos halātos, vai atbildīgiem vēlētājiem, kuri patriec šādas amatpersonas un tās iecēlušos deputātus.

2011. gada 4. novembrī Ventspils mērs Aivars Lembergs preses konferencē paziņoja: Latvija nekādā gadījumā nedrīkst pievienoties eirozonai un valstsvīrus, kas runā par pāreju uz eiro, nevar saukt par garīgi veseliem.

“Ja mÄ“s runājam par pāreju uz citu valÅ«tu, tad es tiešām domāju, ka paÅ¡laik tos cilvÄ“kus – valsts vadÄ«tājus, kas runā par pāreju uz eiro, atvainojos, es viņus nevaru nosaukt par garÄ«gi veseliem. Man liekas, ka nevar runāt par pāreju uz eiro 2014.gadā. Un ne jau tāpÄ“c, ka Latvija neizpildÄ«s normatÄ«vus. Runa ir par to, ka nekādā gadÄ«jumā nedrÄ«kst pievienoties eirozonai,” paziņoja Lembergs.

Viņš izskaidroja pagaidām noklusÄ“to: ja Latvija pievienojas eirozonai, tad Latvijai eirozonas Stabilitātes fondā jāiemaksā nauda – 0,4 procenti no Stabilitātes fonda kopÄ“jā apjoma. Stabilitātes fonda kopÄ“jais apjoms, kas jāizveido, ir viens triljons eiro jeb tÅ«kstotis miljardu.

“Cik ir 0,4 procenti no viena triljona? Tātad tÅ«kstotis ir jāreizina ar 0,4. Rezultāts ir četri miljardi eiro, kas Latvijai bÅ«s jāsamaksā par Eiropas stabilitāti. Citiem vārdiem sakot, Latvija finansÄ“s ekonomikas caurumu lāpÄ«Å¡anu, ko ir radÄ«juÅ¡as GrieÄ·ijas, Itālijas, Spānijas un Portugāles valdÄ«bas. ÄŒetri miljardi eiro! Tas nozÄ«mÄ“, ka katrs Latvijas iedzÄ«votājs vidÄ“ji tur iemaksās 2000 eiro. Citiem vārdiem sakot, Latvijai bÅ«s jāiemaksā apmÄ“ram septiņu mÄ“neÅ¡u budžets, pilnÄ«gi viss. Tagad mÄ“s meklÄ“jam 100 miljonus latu, tad mums bÅ«s jāmeklÄ“ 2,8 miljardi latu, tie bÅ«s jākonsolidÄ“,” pauda Lembergs.

Ventspils mērs prognozē, ka Latvijai būs jāaizņemas šie 4 miljardi eiro jeb 2,8 miljardi latu, lai pēc tam to uzdāvinātu Grieķijai, un Latvijas tauta par to samaksās.

“Latvijas tauta aizņemsies, lai uzdāvinātu GrieÄ·ijai. KurÅ¡ ir par to? Kaut vai no klātesoÅ¡ajiem? Par to, ka mÄ“s aizņemsimies un uzdāvināsim GrieÄ·ijai. KurÅ¡ ir par to? Es jums pateikÅ¡u, kurÅ¡ ir par to. Dombrovskis – par, Vilks – par, valdÄ«ba – par, parlamenta vairākums – par. Mans priekÅ¡likums ir tāds – lai tie, kuri ir par iestāšanos eirozonā, arÄ« no sava personÄ«gā budžeta veido Å¡o iemaksu fondā 2,8 miljardu latu vÄ“rtÄ«bā,” uzskata Lembergs.

Viņš aizrādÄ«ja, ka valdÄ«ba runā par iestāšanos eirozonā kā par faktu, kā pasi apmainÄ«t. Pie tam jau 2011. gadā budžetā iestāšanās procesam eirozonā paredzÄ“ja gandrÄ«z 8 miljonu latu. VÄ“l jau nav pateikts, cik tā procedÅ«ra izmaksās kopā. Un tālāk tas arÄ« izmaksās desmitiem miljonu latu, jo par naudu bÅ«s jāmaksā.” MÄ“s tagad drukājam ventus, tas maksā naudu, tas jau nav par velti. Tas naudas apjoms, kas bÅ«s jānodrukā… Viss jāmaina, visa informācija, programmatÅ«ra, pilnÄ«gi viss,” pamatoti secināja Lembergs.

Categories: eiro mīnusi

One Response so far.

  1. […] Latvija aizņemsies miljonus, lai uzdāvinātu GrieÄ·ijai. […]

Iedzīvotāju ap

Šā gada 11. maijā LB vadītāja I. Rimšēvica publikācijā portālā ...

Normunds Grostiņ

Māris Antonevičs. Latvijas AvÄ«ze / 05-02-2014 / Intervija ar Normundu Grostiņu   Katrā ...

Saeimas balsojums no

2013. gada 7. novembrī Saeima balsoja par Latvijas pilsoņu iesniegtās ...

EUD konference pret

20. martā Rīgā EUD rīkoja konferenci par lata saglabāšanu.